Mēs visi priecājamies par veiksmi pokera spēlē un vēlamies, lai tā arī būtu arī nākotnē, ik reizi spēlējot pokeru. Dažādos veidos veiksme var būt laba pokera spēlētāja ienaidnieks.

No sākuma apskatīsim veiksmi no slikta spēlētāja pozīcijas. Vismaz pusi no laika, kad slikts spēlētājs uzvar banku, viņam būs vienkārši paveicies. To varētu raksturot šādā veidā: ja spēlētājs uzvar ar augstāku kickeru (high card) saņemot to riverā vai spēlējot ar 7,2 tiek pieveikts AQ utt. Sliktam spēlētājam ir miljons veidu, kā uzvarēt. Turklāt slikti spēlētāji arvien mēģina būt veiksmīgi, tas arī nav pārsteigums, ja tādā veidā slikti spēlētāji ir veiksmīgāki par labiem spēlētājiem.

No otras puses, labi spēlētāji, izspēlē tikai labākās kāršu rokas vai kombinācijas. Protams, arī viņiem var paveikties, piemēram, saņemot flush draw riverā un galu galā arī uzvarot banku. Taču labi spēlētāji parasti pokeru spēlē matemātiski pareizi katrā no rokas izspēles situācijām. Tā nav veiksme uzvarēt J9 ar AA, labs spēlētājs patiesībā izvairās no situācijām, kur viss var būt atkarīgs no veiksmes, izņemot gadījumu, ja flopā atnāktu AJ9.

Spēlējot klātienes turnīros, iespējams, daudziem ir nācies dzirdēt no pretinieka šādus vārdus, “Tev paveicās, ka es nometos”, taču būtībā jebkura spēlētāja mērķis ir izstumt pretinieku ārā no spēles, lai uzvarētu banku.

Taču ilgtermiņā, jo lielāka ir spēlētāja tieksme pēc veiksmes, jo vairāk tas attālinās no iespējas uzlabot savu pokera prasmju potenciālu.